PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 11. septembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Inflācija pašlaik ir aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī, un mūsu inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

Jaunajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs attēlotā inflācijas dinamika līdzinās jūnija aplēsēm. Tiek paredzēts, ka kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2.1 %, 2026. gadā – 1.7 % un 2027. gadā – 1.9 %. Tiek sagaidīts, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025. gadā vidēji būs 2.4 %, 2026. gadā – 1.9 % un 2027. gadā – 1.8 %. 2025. gadā tiek paredzēta straujāka tautsaimniecības izaugsme (1.2 %; jūnija iespēju aplēsēs – 0.9 %). Izaugsmes iespēju aplēse 2026. gadam tagad ir nedaudz zemāka (1.0 %), savukārt 2027. gadam nav mainījusies (1.3 %).

Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības izaugsme 1. pusgadā kumulatīvā izteiksmē palielinājās par 0.7 %. To noteica noturīgais iekšzemes pieprasījums. Kā liecina ceturkšņa dinamika, izaugsme 1. ceturksnī bija spēcīgāka un 2. ceturksnī – vājāka, daļēji atspoguļojot sākotnēji starptautiskajā tirdzniecībā vērojamo priekšpiegādi pirms gaidāmā tarifu kāpuma un pēc tam – šā efekta izzušanu.

Apsekojumu rādītāji liecina, ka gan apstrādes rūpniecībā, gan pakalpojumu nozarē vērojama izaugsme, kas liecina par zināmu pozitīvu tautsaimniecības dinamiku. Lai gan darbaspēka pieprasījums samazinās, darba tirgus joprojām ir spēcīgas dinamikas avots. Bezdarba līmenis jūlijā bija 6.2 %. Laika gaitā tam vajadzētu veicināt patēriņa izdevumus, īpaši, ja, kā prognozēts speciālistu iespēju aplēsēs, cilvēki uzkrās mazāku daļu ienākumu. Mūsu agrāk īstenotās procentu likmju pazemināšanas transmisijai uz finansēšanas nosacījumiem vajadzētu labvēlīgi ietekmēt patēriņa izdevumus un ieguldījumus. Arī būtiskajiem valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai vajadzētu nostiprināt ieguldījumus.

Gaidāms, ka augstāki tarifi, spēcīgāks euro un augoša globālā konkurence gada atlikušajos mēnešos kavēs izaugsmi. Taču šiem kavējošajiem faktoriem nākamajā gadā vajadzētu izzust. Lai gan nesen noslēgtie tirdzniecības līgumi nedaudz mazinājuši nenoteiktību, globālās politikas vides pārmaiņu kopējā ietekme noskaidrosies tikai laika gaitā.

Padome uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā vidē vitāli svarīgi steidzami nostiprināt eurozonu un tās tautsaimniecību. Fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jāvairo tautsaimniecības produktivitāte, konkurētspēja un noturība. Gadu pēc tam, kad tika publicēts Mario Dragi (Mario Draghi) ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni, joprojām būtiski svarīgi strādāt pie tā ieteikumu izpildes, veicot turpmākus konkrētus pasākumus, un paātrināt to īstenošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcības plānu. Valdībām jānosaka par prioritāti izaugsmi veicinošas strukturālās reformas un stratēģiskie ieguldījumi, nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju. Vitāli svarīgi ir pabeigt uzkrājumu un ieguldījumu savienības un banku savienības izveidi saskaņā ar ambiciozu grafiku, kā arī ātri izstrādāt tiesisko regulējumu, lai sagatavotos iespējamai digitālā euro ieviešanai.

Inflācija

Gada inflācija joprojām ir tuvu mūsu mērķa līmenim. Augustā tā pieauga līdz 2.1 % (jūlijā – 2.0 %). Enerģijas cenu inflācija bija –1.9 % (jūlijā – –2.4 %), savukārt pārtikas cenu inflācija saruka līdz 3.2 % (iepriekš – 3.3 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) saglabājās nemainīga (2.3 %). Pakalpojumu cenu inflācija pazeminājās līdz 3.1 % (jūlijā – 3.2 %), savukārt preču cenu inflācija nemainījās (0.8 %).

Pamatinflācijas rādītāji joprojām atbilst mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenim. Atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka līdz 3.9 % (iepriekšējā ceturksnī – 4.0 % un pagājušā gada 2. ceturksnī – 4.8 %). Uz nākotni vērstie rādītāji, t. sk. ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par uzņēmumu darba samaksas gaidām, liecina, ka darba samaksas pieaugums turpinās palēnināties. Vienlaikus ar darba ražīguma kāpumu tas palīdzēs iegrožot iekšzemes cenu spiedienu arī tad, kad atsāksies peļņas kāpums salīdzinājumā ar pašreizējo zemo līmeni.

Runājot par nākotni, speciālistu iespēju aplēses paredz, ka pārtikas cenu inflācija no 2.9 % 2025. gadā saruks līdz 2.3 % 2026. un 2027. gadā. Gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija saglabāsies svārstīga, bet iespēju aplēšu periodā pieaugs, daļēji sakarā ar otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sākumu 2027. gadā. Gaidāms, ka inflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) no 2.4 % 2025. gadā pazemināsies līdz 1.9 % 2026. gadā un 1.8 % 2027. gadā. To noteiks spēcīgāks euro un darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanās.

Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 %, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmi apdraudošie riski kļuvuši līdzsvarotāki. Lai gan nesen noslēgtie tirdzniecības līgumi mazinājuši nenoteiktību, jauna tirdzniecības attiecību pasliktināšanās varētu vēl vairāk vājināt eksportu un mazināt ieguldījumus un patēriņu. Finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās varētu novest pie stingrākiem finansēšanas nosacījumiem, lielākas vēlmes izvairīties no riskiem un vājākas izaugsmes. Būtisks nenoteiktības avots joprojām ir ģeopolitiskā spriedze, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos. Turpretī lielāki, nekā gaidīts, aizsardzības un infrastruktūras izdevumi kopā ar reformām, kas uzlabo darba ražīgumu, veicinātu izaugsmi. Uzņēmumu konfidences uzlabošanās varētu veicināt privātos ieguldījumus. Uzlabot noskaņojumu un stimulēt aktivitāti varētu arī ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās vai ātrāka, nekā gaidīts, vēl neatrisināto tirdzniecības strīdu atrisināšana.

Inflācijas perspektīvas nenoteiktība saglabājas lielāka nekā parasti. To nosaka joprojām svārstīgā globālās tirdzniecības politikas vide. Spēcīgāks euro varētu samazināt inflāciju vairāk, nekā gaidīts. Turklāt inflācija varētu būt zemāka, ja augstāki tarifi mazinātu eurozonas eksporta pieprasījumu un liktu valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums, vēl vairāk palielināt eksportu uz eurozonu. Tirdzniecības spriedze varētu izraisīt lielāku svārstīgumu un vēlmi izvairīties no riska finanšu tirgos, vājinot iekšzemes pieprasījumu un tādējādi arī pazeminot inflāciju. Turpretī inflācija varētu pieaugt, ja globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība radītu importa cenu pieaugumu un palielinātu jaudas ierobežojumus iekšzemes tautsaimniecībā. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes īstermiņa tirgus procentu likmes ir pieaugušas, savukārt ilgāka termiņa likmes pamatā nav mainījušās. Taču mūsu agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana jūlijā turpināja mazināt uzņēmumu kreditēšanas izmaksas. Uzņēmumiem izsniegto jauno aizdevumu vidējā procentu likme jūlijā saruka līdz 3.5 % (jūnijā – 3.6 %). Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas nemainījās (3.5 %). Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums jūnijā pieauga mazliet straujāk nekā jūlijā (par 2.8 %), savukārt uzņēmumu obligāciju emisiju pieaugums paātrinājās līdz 4.1 % (iepriekš – 3.4 %). Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme jūlijā joprojām palika nemainīga (3.3 %), savukārt hipotekārās kreditēšanas temps pieauga līdz 2.4 % (iepriekš – 2.2 %).

Secinājumi

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.