Kopskats

Tirdzniecības tarifi un ar tiem saistītā nenoteiktība 2025. gada 1. pusgadā veicināja spēcīgas ekonomiskās aktivitātes svārstības, kas skaidrojamas ar darījumu priekšpiegādi, īpaši Īrijā. Gaidāms, ka, šiem faktoriem izzūdot, 2. pusgadā būs vērojamas turpmākas svārstības, tāpēc signāli par eurozonas tautsaimniecības izaugsmes pamattempu būs neskaidri. Neņemot vērā Īrijas datu svārstību radīto svārstīgumu, tautsaimniecības izaugsme pārējā eurozonā faktiski bijusi stabilāka, un līdzīga aina gaidāma arī 2. pusgadā. Lai gan jaunā ASV un ES tirdzniecības vienošanās paredz augstākus tarifus eurozonas eksportam uz ASV, tā palīdzējusi mazināt ar tirdzniecības politiku saistīto nenoteiktību. Paredzams, ka vēlāk iespēju aplēšu periodā eurozonas tautsaimniecības izaugsme kļūs spēcīgāka, un to veicinās vairāki faktori. Reālās darba samaksas un nodarbinātības kāpumam, kā arī jaunajiem valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai (galvenokārt Vācijā) vajadzētu veicināt eurozonas iekšzemes pieprasījumu. Turklāt tiek uzskatīts, ka izaugsmes perspektīvu veicinās arī mazāk ierobežojoši finansēšanas nosacījumi, galvenokārt atspoguļojot nesenos monetārās politikas lēmumus, un ārējā pieprasījuma atjaunošanās 2027. gadā. Paredzams, ka gada vidējais reālā IKP pieauguma temps 2025. gadā būs 1.2 %, 2026. gadā – 1.0 % un 2027. gadā – 1.3 %. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2025. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2025. gadā koriģēta un paaugstināta par 0.3 procentu punktiem, atspoguļojot labākus, nekā gaidīts, saņemtos datus un vēsturisko datu korekciju pārnesto ietekmi. Tā kā ne visi ar datiem saistītie pārsteigumi attiecas uz spēcīgāku, nekā iepriekš tika pieņemts, darījumu priekšpiegādi, tiek uzskatīts, ka 2. pusgadā tie tiks tikai daļēji kompensēti. Sakarā ar euro kursa kāpumu un vājāku ārējo pieprasījumu (kas daļēji saistīts ar nedaudz augstākiem tarifiem, nekā tika pieņemts jūnija iespēju aplēsēs) 2026. gadā veikta lejupvērsta korekcija par 0.1 procentu punktu. Iespēju aplēse 2027. gadam nav mainījusies.^[1]

Inflācijas perspektīva ir saskaņā ar inflācijas stabilizēšanos aptuveni 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Paredzams, ka kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), atlikušajos 2025. gada mēnešos virzīsies horizontāli aptuveni 2 % līmenī un 2026. gadā saruks līdz 1.7 %, bet pēc tam 2027. gadā atkal pieaugs līdz 1.9 %. Kritums 2026. gadā atspoguļo turpmāku pakāpenisku neenerģijas komponentu sarukumu, savukārt enerģijas cenu inflācija arī turpmāk būs svārstīga, bet iespēju aplēšu periodā pieaugs, daļēji tāpēc, ka 2027. gadā sāks darboties otrā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS2). Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija sākotnēji saglabāsies paaugstināta sakarā ar starptautisko pārtikas izejvielu cenu agrākā kāpuma novēloto ietekmi, bet 2026. un 2027. gadā kāpuma temps kļūs lēnāks (nedaudz virs 2 %). Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; HICPX) pazemināsies, mazinoties darba samaksas spiedienam un pakalpojumu cenu inflācijai kļūstot mērenākai un euro kursa kāpumam atspoguļojoties dažādos cenu noteikšanas posmos un ierobežojot preču cenu inflāciju. Gaidāms, ka darba samaksas pieauguma kritums pēc tam, kad būs atgūti agrākie reālās darba samaksas zaudējumi, kopā ar darba ražīguma pieauguma atjaunošanos noteiks būtiski lēnāku vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu. Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva gan 2025., gan 2026. gadā koriģēta un paaugstināta par 0.1 procentu punktu sakarā ar augstākiem enerģijas izejvielu cenu rezultātiem un pieņēmumiem, kā arī augstāku starptautisko pārtikas izejvielu cenu novēloto ietekmi, kas ar uzviju kompensē euro kursa kāpumu. Tiek uzskatīts, ka 2027. gadā euro kursa kāpuma novēlotā ietekme dominēs, tāpēc attiecīgi veikta lejupvērsta korekcija par 0.1 procentu punktu.