32015R0730

Vietne EUR-Lex

Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Regula - 2015/730 - LV - EUR-Lex

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 32015R0730

Palīdzība

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2015/730 (2015. gada 16. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (ECB/2015/18)

OV L 116, 7.5.2015., 5./19. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/730/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

7.5.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 116/5

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2015/730

(2015. gada 16. aprīlis),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (ECB/2015/18)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Eiropas Centrālo banku (ECB) ar atbilstošu statistiku par apdrošināšanas sabiedrību apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) (3) ievieš jaunas statistikas pārskatu sniegšanas prasības apdrošināšanas sabiedrībām. Tā rezultātā Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (4) jāgroza, lai noteiktu statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību vērtspapīru turējumiem. Nacionālās centrālās bankas (NCB) var apvienot Regulā (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) un Regulā (ES) Nr. 1374/2014 noteiktās pārskatu sniegšanas prasības, lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu.

(2)

Pastāv cieša saikne starp datiem par apdrošināšanas sabiedrību vērtspapīru turējumiem, kurus NCB vāc statistikas vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), un datiem, kurus vāc nacionālās kompetentās iestādes (NKI) uzraudzības nolūkā saskaņā ar regulējumu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (5). Direktīvas 2009/138/EK 70. pants paredz, ka NKI drīkst sniegt NCB un citām struktūrām ar līdzīgu funkciju kā monetārām iestādēm savu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildei paredzēto informāciju. Ņemot vērā ECB vispārīgās pilnvaras saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5.1. pantu iesaistīties sadarbībā ar citām struktūrām statistikas jomā, un lai samazinātu administratīvo slogu un uzdevumu dublēšanu, NCB var iegūt datus, ko jāsniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), ciktāl iespējams no datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, t. sk. nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šo direktīvu, ievērojot attiecīgo NCB un NKI sadarbības pasākumu noteikumus.

(3)

Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēma (turpmāk – “EKS 2010”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (6) nosaka, ka datus par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem sniedz rezidences valstī. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu, ja NCB iegūst apdrošināšanas sabiedrībām (AS) prasītos datus no datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, AS filiāļu, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), vērtspapīru turējumus drīkst apkopot ar galvenā biroja vērtspapīru turējumiem. Ierobežota informācija par apdrošināšanas sabiedrību filiālēm jāvāc ar mērķi, lai kontrolētu to izmēru un jebkādas novirzes no EKS 2010 noteiktā rezidences principa.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) groza šādi:

regulas 1. pantu papildina ar šādu definīciju:

“8.a	“apdrošināšanas sabiedrība” (AS) ir Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) (*1) 1. pantā definētā apdrošināšanas sabiedrība.

(*1) Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 28. novembra Regula (ES) Nr. 1374/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2014/50) (OV L 366, 20.12.2014., 36. lpp.).” "

;

šādi groza 2. pantu:

ar šādu tekstu aizstāj 1. un 2. punktu:

“1. Faktiskie pārskatu sniedzēji ir rezidentu MFI, IF, FIS, AS, vērtspapīru kontu turētāji un to banku grupu galvenās iestādes, kuras ECB Padome noteikusi par pārskatu sniedzējām grupām saskaņā ar 4. punktu un kurām pārskatu sniegšanas pienākumi paziņoti saskaņā ar 5. punktu (turpmāk kopā – “faktiskie pārskatu sniedzēji”, bet atsevišķi – “faktiskais pārskatu sniedzējs”).

2. Ja NTF, IF, FIS vai AS saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem nav juridiskās personas, par šajā regulā prasītās informācijas sniegšanu atbild personas, kas pilnvarotas tās pārstāvēt, vai – formālas pārstāvības neesamības gadījumā – personas, kas atbilstoši piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem atbild par to darbībām.”

;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Ja NCB saskaņā ar šo regulu no AS prasītos datus iegūst no datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, AS faktiskie pārskatu sniedzēji ir:

a)	AS, kas reģistrētas un atrodas attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā, t. sk. ārpus šīs teritorijas esošo mātesuzņēmumu meitasuzņēmumi;

b)	a) apakšpunktā noteikto AS filiāles, kas ir rezidentes ārpus attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijas;

c)	AS filiāles, kas ir rezidentes attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā, bet kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ.

Lai novērstu neskaidrības, AS filiāles, kas ir rezidentes euro zonas dalībvalsts teritorijā un kuru galvenais birojs atrodas EEZ, nav faktiskie pārskatu sniedzēji.”

;

šādi groza 3. pantu:

ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

“1. MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāji saskaņā ar I pielikuma 2. daļu sniedz savām attiecīgajām NCB vērtspapīru līmeņa datus datus par vērtspapīru ar ISIN kodu pašu turējumu ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – datus par finanšu darījumiem pārskata mēnesī vai ceturksnī, vai statistisko informāciju, kas vajadzīga informācijas par šādiem darījumiem iegūšanai. Šos datus sniedz reizi ceturksnī vai reizi mēnesī, ievērojot attiecīgās NCB noteiktos pārskatu sniegšanas norādījumus.”

;

iekļauj šādu 2.a un 2.b pantu:

“2.a Attiecīgā NCB vērtspapīru kontu turētājiem pieprasa reizi ceturksnī vai reizi mēnesī saskaņā ar tās noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām sniegt vērtspapīru līmeņa datus datus par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – par finanšu darījumiem pārskata ceturksnī vai mēnesī attiecībā uz vērtspapīriem ar ISIN kodu, ko tās tur AS vārdā.

2.b Ja NCB iegūst no AS saskaņā ar šo regulu prasītos datus no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, AS katru gadu sniedz attiecīgajai NCB apkopotus datus vai vērtspapīru līmeņa datus par vērtspapīru ar ISIN kodu turējumu gada beigu atlikumiem AS kopējo iekšzemes turējumu dalījumā un tās filiāļu kopējo turējumu dalījumā katrā EEZ valstī un ārpus EEZ saskaņā ar I pielikuma 8. daļu. Šajā gadījumā AS, kuras veic gada pārskatu sniegšanu, sastāda vismaz 95 % no kopējiem AS vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem attiecīgajā euro zonas dalībvalstī.”

;

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4. Šajā regulā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības, t. sk. atbrīvojumi no tām, neierobežo pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas: a) Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), b) Regulā (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8), c) Regulā (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30), d) Regulā (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50).”

;

pievieno šādu 8.–11. punktu:

“8. Attiecīgā NCB pieprasa pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes reizi ceturksnī sniegt I pielikuma 6. daļā prasīto informāciju sadaļā “Emitents ietilpst pārskatu sniedzēju grupā” (atsevišķu vērtspapīru līmenī) par vērtspapīriem ar ISIN kodu, kurus saskaņā ar 3. panta 3. punktu tur grupa, kā arī par vērtspapīriem bez ISIN koda, kurus tur grupa saskaņā ar 3. panta 6. punktu.

9. NCB var iegūt datus par vērtspapīru turējumiem, par kuriem AS jāsniedz pārskati saskaņā ar šo Regulu, no šādiem datiem, kas iegūti Direktīvas 2009/138/EK regulējuma ietvaros:

a)	dati, kas ietilpst kvantitatīvās pārskatu veidnēs, kas paredzētas pārskatu sniegšanai uzraudzības nolūkiem, ko NCB dara pieejamus NKI, neraugoties uz to, vai NCB un NKI ir nošķirtas vai integrētas vienā iestādē, saskaņā ar sadarbības noteikumiem starp abām struktūrām; vai

b)	dati, kas ietilpst kvantitatīvās pārskatu veidnēs, kas paredzētas pārskatu sniegšanai uzraudzības nolūkiem, ko pārskatu sniedzēji tieši un vienlaikus sniedz NCB un NKI.

10. Ja kvantitatīvajā pārskatu veidnē pārskatu sniegšanai uzraudzības nolūkiem ietilpst dati, kuri ir nepieciešami, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās AS statistikas pārskatu sniegšanas prasības, NCB tiek nodrošināta pieeja visai veidnei, lai nodrošinātu datu kvalitāti.

11. Dalībvalstis var izveidot sadarbības mehānismus, lai nodrošinātu attiecīgās NKI centralizētu informācijas vākšanu, kas aptver datu vākšanas prasības saskaņā ar Direktīvā 2009/138/EK izveidoto regulējumu, kā arī šajā Regulā noteiktās papildus datu vākšanas prasības, saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un saskaņotajiem norādījumiem, kurus var formulēt ECB.”

;

šādi groza 4. pantu:

ar šādu teikumu aizstāj 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmo teikumu:

“NCB var piešķirt MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētājiem atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāju sektora vai apakšsektora atlikumu kopējā ziņojamā vērtība MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāju turējumos valsts līmenī nepārsniedz 40 %.”;

ar šādu punktu aizstāj 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu:

“i)

NCB var piešķirt MFI, IF, FIS,AS un vērtspapīru kontu turētājiem atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāju sektora vai apakšsektora atlikumu kopējā ziņojamā vērtība MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāju turējumos valsts līmenī nepārsniedz 5 %;”

;

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2. NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot KI no pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto KI atlikumu kopējā vērtība nepārsniedz 5 % no attiecīgajā euro zonas dalībvalstī turēto vērtspapīru kopējās summas; pirmajos divos gados pēc pārskatu sniegšanas saskaņā ar šo regulu sākšanās šo robežvērtību var paaugstināt līdz 15 %.”

;

iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a NCB var piešķirt AS šādus atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām:

a)	NCB var piešķirt atbrīvojumus AS, pamatojoties uz AS kopējiem vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem, ar nosacījumu, ka atbrīvoto AS atlikumu kopējā vērtība nepārsniedz 5 % no attiecīgajā euro zonas dalībvalstī turēto vērtspapīru kopējās summas; vai

NCB var piešķirt atbrīvojumus AS, pamatojoties uz AS kopējiem vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem, ar nosacījumu, ka:

i)	atbrīvoto AS atlikumu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no attiecīgajā euro zonas dalībvalstī turēto vērtspapīru kopējās summas;

ii)

dati, kurus AS sniedz tieši saskaņā ar 3. panta 1. punktu, un dati, kurus sniedz vērtspapīru kontu turētāji attiecībā uz AS turējumiem, par kuriem nepastāv pienākumus tieši sniegt pārskatus, kopā vērtspapīru līmenī aptver vairāk par 95 % no AS kopējiem vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem katrā euro zonas dalībvalstī.”

;

ar šādu tekstu aizstāj 3. un 4. punktu:

“3. NCB var piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām visiem NTF ar nosacījumu, ka to kopējie vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi veido mazāk par 2 % no euro zonas NTF turētajiem vērtspapīriem.

4. NCB var piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām visām FIS ar nosacījumu, ka to kopējie vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi veido mazāk par 2 % no euro zonas FIS turētajiem vērtspapīriem.”

;

šādu c) apakšpunktu pievieno 5. punktā:

“c)

NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot vērtspapīru kontu turētājus no 3. panta 2.a punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka dati, kurus AS tieši sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punktu, un dati, kurus sniedz vērtspapīru kontu turētāji attiecībā uz AS turējumiem, par kuriem nepastāv pienākumus tieši sniegt pārskatus, kopā vērtspapīru līmenī aptver vairāk par 95 % no AS kopējiem vērtspapīru ar ISIN kodu turējumiem katrā euro zonas dalībvalstī.”

;

g)	iekļauj šādu 6.a punktu: “6.a NCB var piešķirt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm atbrīvojumus no 3. panta 8. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām, ja NCB spēj iegūt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm pieprasītos datus no citiem avotiem.” ;

ar šādu punktu aizstāj 7. punktu:

“7. NCB var piešķirt atbrīvojumus no šīs regulas pārskatu sniegšanas prasībām, ja faktiskie pārskatu sniedzēji šos datus sniedz saskaņā ar (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), Regulu (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8), Regulu (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30) vai Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) vai tad, ja NCB šos datus var iegūt citā veidā, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus.”

;

iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācija

Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, pārskatu sniedzējs tieši vai saskaņā ar sadarbības noteikumiem ar attiecīgās NKI palīdzību informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kolīdz nolūks īstenot minētās darbības ticis publiskots un pienācīgu laiku pirms tās stājas spēkā.”

;

iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Pirmā pārskatu sniegšana pēc Regulas (ES) 2015/730 (ECB/2015/18) (*2) spēkā stāšanās

1. Pirmā pārskatu sniegšana pēc Regulas (ES) 2015/730 (ECB/2015/18) spēkā stāšanās sākas ar datiem, kas attiecas uz 2015. gada marta pārskata periodu, ja vien šajā pantā nav noteikts citādi.

2. Pirmā AS pārskatu sniegšana saskaņā ar 3. panta 1. punktu sākas ar datiem, kas attiecas uz 2016. gada marta pārskata periodu.

3. Pirmā vērtspapīru kontu turētāju pārskatu sniegšana saskaņā ar 3. panta 2.a punktu sākas ar datiem, kas attiecas uz 2016. gada marta pārskata periodu.

4. Pirmā AS pārskatu sniegšana saskaņā ar 3. panta 2.b punktu sākas ar gada datiem, kas attiecas uz 2016. atsauces gadu.

(*2) Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 16. aprīļa Regula (ES) 2015/730, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (ECB/2015/18) (OV L 116, 7.5.2015., 5. lpp.).” "

2. pants

Grozījumi Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) I pielikumā un II pielikumā

Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I un II pielikumu.

3. pants

Nobeiguma noteikums

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2015. gada 16. aprīlī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV C 72, 28.2.2015., 3. lpp.

(3) Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 28. novembra Regula (ES) Nr. 1374/2014 par statistikas ziņošanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50) (OV L 366, 20.12.2014., 36. lpp.).

(4) Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 17. oktobra Regula (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (pārstrādāta versija) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) I pielikumu groza šādi:

šādi groza 1. daļu:

a)	ar šādu teikumu aizstāj 1. punkta pirmo teikumu: “MFI, IF un vērtspapīru kontu turētāji, kuri sniedz datus par savā vārdā turētajiem vērtspapīriem vai vērtspapīriem, ko tie glabā rezidentu ieguldītāju vārdā, statistisko informāciju sniedz, ievērojot kādu no šīm pieejām:” ;

b)	ar šādu teikumu aizstāj 2. punkta pirmo teikumu: “FIS un AS statistisko informāciju sniedz, ievērojot kādu no šīm pieejām:” ;

ar šādu daļu aizstāj 2. daļu:

“2. DAĻA

MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāju dati par vērtspapīru ar ISIN kodu pašu turējumiem

Par katru vērtspapīru, kam piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), datus tālāk norādītajās tabulas ailēs attiecībā uz vērtspapīru pašu turējumiem sniedz finanšu ieguldītāji, kas ir MFI, IF, FIS vai AS un vērtspapīru kontu turētāji. Tos uzrāda, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)	uzrāda datus 1. un 2. ailē;

datus šādi uzrāda, ievērojot i) vai ii) punktu:

i)	ja MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāji uzrāda finanšu darījumus atsevišķu vērtspapīru līmenī, uzrāda datus 5. ailē un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, 6. ailē;

ii)	ja MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāji neuzrāda finanšu darījumus atsevišķu vērtspapīru līmenī, uzrāda datus 6. ailē, ja to lūgusi attiecīgā NCB.

Attiecīgā NCB var lūgt finanšu ieguldītājiem, kas ir MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāji, uzrādīt datus 1. un 3. ailē, nevis a) punktā norādītos datus. Šādā gadījumā b) punktā noteikto datu vietā uzrāda datus 5. ailē un, ja to lūgusi attiecīgā NCB, arī 7. ailē.

Attiecīgā NCB var arī lūgt finanšu ieguldītājiem, kas ir MFI, IF, FIS, AS un vērtspapīru kontu turētāji, uzrādīt datus 2.b, 3. un 4. ailē.

Datu lauks	Apraksts
1.	ISIN kods
2.	Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība
2.b	Kotācijas bāze
3.	Tirgus vērtība
4.	Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas
5.	Finanšu darījumi
6.	Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā
7.	Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā”

šādi groza 3. daļu:

a)	pirms tabulas pievieno šādu teikumu: “Vērtspapīru kontu turētāji, kas sniedz datus par AS vērtspapīriem saskaņā ar 3. panta 2.a punktu, uzrāda datus arī 9. un 10. ailē.” ;

tabulu aizstāj ar šādu:

“Datu lauks

Apraksts

ISIN kods

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

Turētāja sektors:

—	apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

—	pensiju fondi (S.129)

—	citi finanšu starpnieki (S.125), izņemot vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, finanšu palīgsabiedrības (S.126), piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevējus (S.127)

—	vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (S.125 apakšgrupa)

—	nefinanšu sabiedrības (S.11)

—	valdība (S.13) (1)

—	mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (2)

Tirgus vērtība

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

Finanšu darījumi

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

Turētāja iestāde

10.

Turētāja iestādei ir pienākums tieši sniegt pārskatus

;

šādi groza 6. daļu:

a)	pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Attiecīgā NCB var arī lūgt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm uzrādīt datus 2.b, 3. un 6. ailē.” ;

tabulu aizstāj ar šādu:

“Datu lauks

Apraksts

Pārskatu sniegšanas iespēju alternatīvas

ISIN kods

i)	grupas līmenis

ii)	rezidentu un nerezidentu iestādes atsevišķi

iii)

iestādes”

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

Tirgus vērtība

Rezidentu iestādes/nerezidentu iestādes

Grupas iestāde

Emitents ietilpst pārskatu sniedzēju grupā

šādi groza 7. daļu:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Par katru vērtspapīru, kam nav piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “īstermiņa parāda vērtspapīri” (F.31), “ilgtermiņa parāda vērtspapīri” (S.32), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), datus tālāk norādītajās tabulas ailēs var sniegt finanšu ieguldītāji, kas ir MFI, IF, FIS vai AS un vērtspapīru kontu turētāji. Tie sniedz datus, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:”

;

ar šādiem apakšpunktiem aizstāj a) punkta i) un ii) apakšpunktu:

“i)	datus 1.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6., 7. un 9.–15. ailē un datus 16. ailē vai 17. un 18. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi atsevišķu vērtspapīru līmenī, izmantojot identifikācijas numuru, piemēram, CUSIP, SEDOL, NCB identifikācijas numuru utt.;

ii)	apkopotos datus 2.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6., 7. un 9.–15. ailē un datus 16. ailē vai 17. un 18. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi.”

;

ar šādu punktu aizstāj b) punktu:

“b)

Vērtspapīru kontu turētāji, kas sniedz datus par vērtspapīriem, ko tie tur to rezidentu finanšu ieguldītāju vārdā, kuriem netiek prasīts ziņot par to vērtspapīru turējumiem, un nefinanšu ieguldītāju vārdā, var šādi uzrādīt ceturkšņa vai mēneša datus:

i)	datus 1.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6. un 8.–15. ailē un datus 16. ailē vai 17. un 18. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi atsevišķu vērtspapīru līmenī, izmantojot identifikācijas numuru, piemēram, CUSIP, SEDOL, NCB identifikācijas numuru utt.;

ii)	apkopotos datus 2.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē), 6. un 8.–15. ailē un datus 16. ailē vai 17. un 18. ailē par pārskata ceturksni vai mēnesi.

Vērtspapīru kontu turētāji, kas sniedz datus par AS vērtspapīriem saskaņā ar 3. panta 2.a punktu, uzrāda datus arī 22. vai 23. ailē.”

;

pievieno šādu c) punktu:

“c)

Attiecībā uz banku grupu galvenām iestādēm, kas sniedz pārskatus par grupas, t. sk. nerezidentu iestāžu, turētajiem vērtspapīriem, var šādi sniegt ceturkšņa datus:

i)	datus 1.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē) un datus 6. ailē vai 9.–15. ailē par pārskata ceturksni atsevišķu vērtspapīru līmenī, izmantojot identifikācijas numuru, piemēram, CUSIP, SEDOL, NCB identifikācijas numuru utt.;

ii)	apkopotos datus 2.–4. ailē (2. un 4. ailes vietā var uzrādīt datus 5. ailē) un datus 6. un 9.–15. ailē par pārskata ceturksni.

Datus i) vai ii) apakšpunktā uzrāda, ievērojot kādu no šādām iespējām:

i)	apkopotus par visu grupu; vai

ii)	atsevišķi grupas rezidentu un nerezidentu iestādēm. Šādā gadījumā uzrāda arī datus 19. ailē; vai

iii)	atsevišķi katrai grupas iestādei. Šādā gadījumā uzrāda arī datus 20. ailē.

Attiecīgā NCB var lūgt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm uzrādīt datus arī 21. ailē.”

;

tabulu aizstāj ar šādu:

“Datu lauks

Apraksts

Vērtspapīra identifikācijas kods (NCB identifikācijas numurs, CUSIP, SEDOL, cits)

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība (3)

Kotācijas bāze

Cenas vērtība

Tirgus vērtība

Instruments:

—	īstermiņa parāda vērtspapīri (F.31)

—	ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32)

—	biržas sarakstā iekļautās akcijas (F.511)

—	ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības (F.52)

Ieguldītāju, kas ziņo par vērtspapīru pašu turējumiem, sektors vai apakšsektors:

—	centrālā banka (S.121)

—	noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

—	naudas tirgus fondi (S.123)

—	investīciju fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

—	vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (S.125 apakšgrupa)

—	apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Vērtspapīru kontu turētāju uzrādīto ieguldītāju sektors vai apakšsektors:

—	citas finanšu sabiedrības, izņemot monetāras finanšu iestādes, ieguldījumu fondus, vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125 + S.126 + S.127)

—	apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

—	pensiju fondi (S.129)

—	nefinanšu sabiedrības (S.11)

—	valdība (S.13) (4)

—	mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (5)

Emitenta sektors un apakšsektors:

—	centrālā banka (S.121)

—	noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

—	naudas tirgus fondi (S.123)

—	investīciju fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

—	citas finanšu sabiedrības, izņemot monetāras finanšu iestādes, ieguldījumu fondus, vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125 + S.126 + S.127)

—	vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (S.125 apakšgrupa)

—	apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.128 + S.129) (6)

—	nefinanšu sabiedrības (S.11)

—	valdība (S.13)

—	mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (7)

10.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

11.

Ieguldītāji valstu dalījumā

12.

Emitenti valstu dalījumā

13.

Vērtspapīra denominācijas valūta

14.

Emisijas datums

15.

Termiņa beigu datums (maturity date):

16.

Finanšu darījumi

17.

Pārvērtēšanas korekcijas

18.

Citas apjoma pārmaiņas

19.

Rezidentu iestādes/nerezidentu iestādes

20.

Grupas iestāde

21.

Emitents ietilpst pārskatu sniedzēju grupā

22.

Turētāja iestāde

23.

Turētāja iestādei ir pienākums tieši sniegt pārskatus

;

pievieno šādu 8. daļu:

“8. DAĻA

AS veiktā gada pārskatu sniegšana par vērtspapīru ar ISIN kodu pašu turējumiem

Par katru vērtspapīru, kuram piešķirts ISIN kods un kas klasificēts vērtspapīru kategorijā “parāda vērtspapīri” (F.3), “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511) vai “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52), datus tālāk norādītajās tabulas ailēs attiecībā uz vērtspapīru pašu turējumiem katru gadu sniedz AS. Tos uzrāda, ievērojot šādus noteikumus un II pielikuma definīcijas:

a)	ja AS sniedz pārskatus atsevišķu vērtspapīru līmenī, uzrāda datus 1., 2., un 4. ailē;

b)	attiecīgā NCB var lūgt finanšu ieguldītājiem, kas ir AS, uzrādīt datus arī 2.b, un 3. ailē;

c)	ja AS sniedz pārskatus apkopoto datu veidā, uzrāda datus 3., un 4.–8. ailē

Datu lauks

Apraksts

ISIN kods

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

2.b

Kotācijas bāze

Tirgus vērtība

Turētāju ģeogrāfiskais dalījums (atsevišķas EEZ valstis, ārpus EEZ valstis)

Instruments:

—	īstermiņa parāda vērtspapīri (F.31)

—	ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32)

—	biržas sarakstā iekļautās akcijas (F.511)

—	ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības (F.52)

Emitenta sektors un apakšsektors:

—	centrālā banka (S.121)

—	noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

—	naudas tirgus fondi (S.123)

—	investīciju fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

—	citas finanšu sabiedrības, izņemot monetāras finanšu iestādes, ieguldījumu fondus, vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125 + S.126 + S.127)

—	vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (S.125 apakšgrupa)

—	apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.128 + S.129) (8)

—	nefinanšu sabiedrības (S.11)

—	valdība (S.13)

—	mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (9)

Emitenti valstu dalījumā

Vērtspapīra denominācijas valūta

(1) Ja iespējams, “centrālās valdības” (S.1311), “pavalsts valdības” (S.1312), “vietējās valdības” (S.1313) un “sociālās nodrošināšanas fondu” (S.1314) apakšsektorus uzrādīt atsevišķi.

(2) Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.”

(3) Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība ar to pašu cenas vērtību (sk. aili).

(4) Ja iespējams, “centrālās valdības” (S.1311), “pavalsts valdības” (S.1312), “vietējās valdības” (S.1313) un “sociālās nodrošināšanas fondu” (S.1314) apakšsektorus uzrādīt atsevišķi.

(5) Ja iespējams, apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.

(6) Ja iespējams, sektorus “apdrošināšanas sabiedrības” (S.128) un “pensijas fondi” (S.129) uzrādīt atsevišķi.

(7) Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.”

(8) Ja iespējams, sektorus “apdrošināšanas sabiedrības” (S.128) un “pensijas fondi” (S.129) uzrādīt atsevišķi.

(9) Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) II pielikumu groza šādi:

ar šādu tabulu tiek aizstāta 1. daļas tabula:

“Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.	Parāda vērtspapīri (F.3)

Parāda vērtspapīri ir tirgojami finanšu instrumenti, kas ir parāda apliecinājums. Parāda vērtspapīriem ir šādas iezīmes:

a)	emisijas datums, kurā parāda vērtspapīrs emitēts;

b)	emisijas cena, par kuru ieguldītāji pērk parāda vērtspapīrus, kad tie tiek pirmo reizi emitēti;

c)	dzēšanas datums jeb termiņa beigu datums, kurā jāveic pēdējā līgumā paredzētā pamatsummas samaksa;

d)	dzēšanas cena jeb nominālvērtība, kas ir summa, kura emitentam termiņa beigās jāmaksā turētājam;

e)	sākotnējais termiņš, kas ir laika posms no emisijas datuma līdz pēdējam līgumā paredzētajam maksājumam;

f)	atlikušais termiņš, kas ir laika posms no pārskata datuma līdz pēdējam līgumā paredzētajam maksājumam;

g)	kupona procentu likme, kuru emitents maksā parāda vērtspapīru turētājiem; kupons var būt fiksēts parāda vērtspapīra pastāvēšanas laikā vai mainīties atbilstoši inflācijai, procentu likmēm vai aktīvu cenām. Vekseļiem un bezkupona parāda vērtspapīriem kupona procentu likmes nav;

h)	kupona datumi, kuros emitents maksā kuponu vērtspapīru turētājiem;

i)	emisijas cena, dzēšanas cena un kupona procentu likme var būt denominēta (vai par to var veikt norēķinus) nacionālajā valūtā vai ārvalstu valūtās.

Parāda vērtspapīru kredītreitingu, kas norāda katras parāda vērtspapīru emisijas kredītspēju, piešķir atzītas aģentūras, pamatojoties uz reitinga kategorijām.

Attiecībā uz c) punktu – termiņa beigu datums var sakrist ar parāda vērtspapīra pārvēršanu akcijā. Šajā kontekstā konvertējamība nozīmē, ka turētājs var apmainīt parāda vērtspapīru pret emitenta parastajiem kapitāla vērtspapīriem. Maināmība nozīmē, ka turētājs var apmainīt parāda vērtspapīru pret akcijām kādā sabiedrībā, kas nav emitents. Beztermiņa vērtspapīri, kam nav noteikta termiņa beigu datuma, tiek klasificēti kā parāda vērtspapīri.

1.a	īstermiņa parāda vērtspapīri (F.31)

Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir līdz 1 gadam ieskaitot, un parāda vērtspapīri, kas atmaksājami pēc kreditora pieprasījuma.

1.b	ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F.32)

Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par 1 gadu vai kuriem nav noteikta termiņa.

2.	Pašu kapitāls (F.51)

Pašu kapitāls ir finanšu aktīvs, kas ir prasība pret sabiedrības atlikušo vērtību pēc tam, kad apmierināti visi pārējie prasījumi. Īpašumtiesības uz pašu kapitālu juridiskajās personās parasti apliecina kapitāla daļas, akcijas, depozitārija apliecinājumi, līdzdalības vērtspapīri vai līdzīgi dokumenti. Kapitāla daļām un akcijām ir viena nozīme.

Kapitāla vērtspapīrus iedala šādās apakškategorijās – biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511), biržas sarakstā neiekļautas akcijas (F.512) un cits pašu kapitāls (F.519).

2.a	Biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511)

Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai jebkura cita veida otrreizējais tirgus. Biržas sarakstā iekļautas akcijas sauc arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.

3.	Ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības (F.52)

Ieguldījumu fondu akcijas ir ieguldījuma fonda daļas, ja fondam ir kapitālsabiedrības uzbūve. Ja fonds ir trasta fonds, tās sauc par “apliecībām”. Ieguldījumu fondi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, ar kuru palīdzību ieguldītāji apkopo līdzekļus ieguldīšanai finanšu un/vai nefinanšu aktīvos.

Ieguldījumu fondu akcijas iedala naudas tirgus fondu (NTF) akcijās vai apliecībās (F.521) un ieguldījumu fondu, kas nav NTF, akcijās vai apliecībās (F.529).”

ar šādu tabulu tiek aizstāta 2. daļas tabula:

“Sektors

Definīcija

1.	Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Nefinanšu sabiedrību sektorā (S.11) ir institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus veidotāji, kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumi. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības.

2.	Centrālā banka (S.121)

Centrālās bankas apakšsektorā (S.121) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuru pamatfunkcija ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības uzturēšana un valsts visu starptautisko rezervju vai to daļas turēšana.

3.	Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

Apakšsektors noguldījumu pieņēmējas sabiedrības, izņemot centrālās bankas (S.122), aptver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot tās, kas klasificētas centrālo banku un NTF apakšsektoros, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību un kuras pieņem noguldījumus no institucionālajām vienībām, kā arī savā vārdā izsniedz kredītus vai veic ieguldījumus vērtspapīros.

4.	Naudas tirgus fondi (NTF) (S.123)

NTF apakšsektoru (S.123) kā kolektīvo ieguldījumu shēmas veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot tās, kas klasificētas kā centrālā banka un ietvertas kredītiestāžu apakšsektoros, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās pieņem ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības, kas ir institucionālo vienību noguldījumu tuvas aizstājējas, un savā vārdā veic ieguldījumus galvenokārt NTF daļās/vienībās, īstermiņa parāda vērtspapīros un/vai depozītos.

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF, ietver ieguldījumu trastus, daļu trastus (unit trust) un citas kolektīvo ieguldījumu shēmas, kuru ieguldījumu fondu daļas vai apliecības netiek uzskatītas par noguldījumu tuvām aizstājējām.

5.	Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Ieguldījumu fondu, izņemot NTF, apakšsektoru (S.124) veido visas kolektīvo ieguldījumu shēmas, izņemot tās, kas klasificētas NTF apakšsektorā, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās no institucionālajām vienībām pieņem ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības, kas nav noguldījumu tuvas aizstājējas, un savā vārdā veic ieguldījumus galvenokārt finanšu aktīvos, kas nav īstermiņa finanšu aktīvi, un nefinanšu aktīvos (parasti nekustamajā īpašumā). Ieguldījumu fondi, izņemot NTF, ietver ieguldījumu trastus, daļu trastus (unit trust) un citas kolektīvo ieguldījumu shēmas, kuru ieguldījumu fondu daļas vai apliecības netiek uzskatītas par noguldījumu tuvām aizstājējām.

6.	Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.125)

Citu finanšu starpnieku, kas nav apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, apakšsektors (S.125) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi vai ieguldījumu fondu akcijas vai – attiecībā uz apdrošināšanu – pensijas un standartizētas garantiju shēmas.

7.	Finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS)

FIS ir uzņēmumi, kas veic vērtspapīrošanas darījumus. FIS, kas atbilst institucionālās vienības kritērijam, tiek klasificētas S.125, pārējos gadījumos tās uzskatot par mātesuzņēmuma neatņemamu sastāvdaļu.

8.	Finanšu palīgsabiedrības (S.126)

Finanšu palīgsabiedrību apakšsektors (S.126) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras galvenokārt veic darbības, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki.

9.	Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)

Piesaistīto finanšu iestāžu un naudas aizdevēju apakšsektors (S.127) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atklātā tirgū.

10.	Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektors (S.128) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir risku apkopošanas rezultāts galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā.

11.	Pensiju fondi (S.129)

Pensiju fondu apakšsektors (S.129) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi, kas ir sociālās nodrošināšanas shēmas, nodrošina pensionāru ienākumus un bieži pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumos.

12.	Valdība (S.13)

Valdības sektorā (S.13) ir institucionālās vienības, kas ir ārpus tirgus ražotāji, kuru darba rezultāts ir domāts individuālam un kolektīvam patēriņam un kuras finansē obligāti maksājumi, ko veic citu sektoru vienības, un institucionālās vienības, kuru galvenā nodarbošanās ir nacionālā ienākuma un bagātības pārdale.

Valdības sektors ir iedalīts četros apakšsektoros: centrālā valdība (S.1311); pavalsts valdība (S.1312); vietējā valdība (S.1313) un sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314).

13.	Mājsaimniecības (S.14)

Mājsaimniecību sektorā (S.14) ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji) ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam.

14.	Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.15)

Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskās personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenos līdzekļus veido brīvprātīgas iemaksas skaidrā naudā vai natūrā, ko veic mājsaimniecības savā patērētāju statusā, ko veic ar vispārējās valdības iemaksu palīdzību un ko veido ienākums no īpašuma.”

šādi groza 3. daļu:

a)	2. punktā pievieno šādu teikumu: “Jo īpaši finanšu darījumos ietilpst parāda atcelšana ar debitora un kreditora vienošanos (parādu atcelšana vai atlaišana).” ;

ar šādu teikumu aizstāj 4. punkta pirmo teikumu:

“—

Cenu pārvērtēšanas ietver pārmaiņas, kas pārskata periodā notiek perioda beigu atlikumu vērtībā, jo mainījušas atsauces vērtības, ar kādām tie uzrādīti, t. i., turēšanas peļņa vai zaudējumi. Tās arī ietver pārmaiņas finanšu prasībās, kas radušas no daļējas norakstīšanas, kura atspoguļo tirgojamo finanšu prasību faktisko tirgus vērtību.”

ar šādu punktu aizstāj 5. punktu:

“5.

Citas apjoma pārmaiņas attiecas uz pārmaiņām aktīvu apjomā, kas rodas ieguldītāju pusē, jo a) mainījies pārskata sniedzēju statistiskais aptvērums (piem., institucionālo vienību pārklasificēšana un restrukturizēšana (*1); b) aktīvu pārklasificēšana; c) kļūdas pārskatos, kas labotas datos, kuri uzrādīti tikai noteiktā laika posmā; d) kreditoru veikta slikto parādu pilnīga vai daļēja norakstīšana, ja šie parādi ir vērtspapīru veidā; e) pārmaiņas ieguldītāja rezidences vietā.

(*1) Piem., uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas gadījumā finanšu aktīvu un pasīvu, kas pastāv starp pārņemamo uzņēmumu un trešām personām, nodošana pārņemošajam uzņēmumam.” "

Augša

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!